Agresija un sociālā iekļaušanās skolā
Pedagogu profesionālās kompetences pilnveides A programma 12 stundu apjomā.2025. gada 28.februāra saskaņojuma Nr. RIMC-25-84.
TIEŠSAISTES / ONLINE VAI KLĀTIENES SEMINĀRS SKOLOTĀJIEM
Programmas mērķis
- Nostiprināt dalībnieku izpratni par agresijas cēloņiem un tās saistību ar bērnu uzvedību un attīstību.
- Izcelt pieaugušo – vecāku, pedagogu un citu speciālistu – nozīmi agresijas mazināšanā un sociālās iekļaušanas procesā.
- Veicināt zināšanas par efektīvām audzināšanas un pedagoģiskām pieejām, kas veicina konstruktīvu uzvedību un emocionālo līdzsvaru bērniem.
- Iepazīstināt ar stratēģijām, kas palīdz bērniem attīstīt sociālās prasmes un iekļauties grupās.
Programmas uzdevums
- Analizēt agresijas izcelsmi, tās saistību ar agrīnajiem piesaistes procesiem un emocionālo regulāciju.
- Pētīt dažādus agresijas veidus un faktorus, kas ietekmē tās attīstību bērniem.
- Izvērtēt dažādus audzināšanas stilus un to ietekmi uz bērnu uzvedību un agresijas izpausmēm.
- Iepazīstināt ar multidimencionālām pieejām agresijas mazināšanā un alternatīvām disciplinēšanas metodēm.
- Analizēt sociālās iekļaušanas nozīmi skolā, balstoties uz psiholoģijas teorijām un bērnu kognitīvās attīstības posmiem.
- Attīstīt prasmes, kas palīdz pedagogiem un vecākiem veicināt bērnu piederības sajūtu un spēju integrēties grupās.
- Sniedzot praktiskus piemērus, rosināt diskusijas un dalībnieku refleksiju par iespējamiem risinājumiem agresijas mazināšanai un sociālās iekļaušanas veicināšanai.
MĀCĪBU TĒMAS
1.daļa. Agresija bērna audzināšanā, tās izpausmes un reakcijas bērna uzvedībā.
1.1. Agrīnā pieķeršanās un tās ietekme uz agresiju:
- Agresija un bezpalīdzība;
- Vecāku pieredze un pārliecības;
- Pieķeršanās teorija un agresija;
- Agrīnā pieķeršanās stila izveidošanās (droša, ambvivalenta (trauksmaina), nedroša, dezorganizēta (haotiska);
- Kā agrīnie piesaistes procesi ietekmē emocionālo regulāciju un agresiju;
- Saikne starp nedrošu pieķeršanos un vēlākām agresīvas uzvedības izpausmēm.
1.2. Agresija, tās veidi, attīstība un ietekme:
- Agresija kā dabiska aizsardzības reakcija
- Bioloģijas (gēni, smadzeņu attīstība) un vides (vecāku audzināšana, traumas, vienaudžu ietekme) loma.
- Agresija un emocijas- tās pārvalde
- Frustācijas ietekme uz agresiju
- Stress un spriedze
- Kāpēc daži bērni pāraug agresiju, bet citi nē.
- Stratēģijas agresijas samazināšanai agrā bērnībā un vēlāk
1.3. Vecāku audzināšanas stili un citu audzināšanā iesaistīto personu ietekme uz agresiju:
- Audzināšanas stili un ietekme uz bērna agresiju:
- Autoritatīvs (atbalstošs, bet stingrs) – vismazāk agresīvi bērni;
- Autoritārs (stingrs, maz siltuma) – var veicināt agresiju vai pasivitāti;
- Permisīvs, visatļaujošs (noteikumu trūkums) – bieži noved pie impulsīvas agresijas;
- Nolaidīgs (neiesaistīts) – augsts risks noziedzībai un agresijai.
- Vecāku un citu audzināšanā iesaistīto personu ( pedagogu u.c.) intervence un mijiedarbības sekas.
1.4. Agresijas samazināšana un multidimensiālā pieeja:
- Disfunkcionāla audzinošā pieeja (fiziski sodi, manipulēšana) kā agresijas un ilgtermiņa negatīvu seku pastiprinātājs;
- Multidimensiālas pieejas stratēģijas un ieguvumi;
- Pozitīvā disciplinēšana;
- Un citas alternatīvas, iekļaujošas uz pozitīvu izaugsmi vērstas stratēģijas.
2.daļa. Sociālā iekļaušanās un pedagoga loma tajā.
2.1. Žana Piažē kognitīvās attīstības teorija un bērnu sociālā izpratne:
- Piažē attīstības stadiju pārskats: konkrētās operācijas un formālās operācijas stadijas bērniem;
- Kā kognitīvās spējas attīstība ietekmē bērnu izpratni par sociālajiem normām un grupu dinamikām;
- Abstraktā domāšana un tās nozīme iekļaušanās un izslēgšanas procesā.
- Piemērs: kā kognitīvās izmaiņas palīdz bērniem izprast taisnīgumu un grupu noteikumus.
2.2. Sociālā mācīšanās un grupas mijiedarbība:
- Ļeva Vīgotska sociālās mācīšanās teorija un Zonu attīstības principa pārskats;
- Kā grupas un vienaudžu mijiedarbība veicina kognitīvo un sociālo attīstību bērniem;
- Sociālās iekļaušanās loma mācību procesā un tās saistība ar bērnu izturēšanās attīstību.
- Piemērs: Peer-to-peer mācīšanās un tās ietekme uz iekļaušanu un grupu dinamiku skolā.
2.3. Identitātes veidošanās un piederība sabiedrībai:
- Ērika Ēriksona identitātes veidošanās posms un tā nozīme bērnu attīstībā;
- Kā iekļaušanās grupās veicina bērnu pašizpratni un lomu sabiedrībā;
- Nedroša pieķeršanās un izslēgšanas sekas identitātes veidošanās procesā;
- Piemērs: kā grupas piederība palīdz bērniem definēt savu identitāti un mazināt lomu konfūziju.
2.4. Sociālās uzvedības modeļi un to ietekme uz bērnu uzvedību:
- Alberta Banduras sociālās mācīšanās teorija: uzvedības modelēšana un novērošana;
- Bērnu sociālā uzvedība un tās saistība ar novērotajiem uzvedības elementiem pieaugušajiem un vienaudžiem;
- Pašefektivitātes ietekme uz bērnu spēju piedalīties grupās un uzņemties sociālās lomas;
- Piemērs: kā bērni iemācās iekļaušanās uzvedības modeļus, novērojot citus un kas ietekmē viņu spēju pieņemt grupas locekļus.
PROGRAMMAS VADĪTĀJI:
1.daļa
Laila Majore
Praktizējoša psiholoģe, sertificēta vecāku mācību programmas “Bērnu emocionālā audzināšana” vadītāja, Marte Meo praktiķe, mediatore (praktizē ģimenes, komerc un krimināllietās), pedagoģe, uzņēmēja, stiliste, lietišķās estētikas speciāliste. Pieredze grupu nodarbību vadīšanā kopš 1994.gada, individuālajās, pāru, ģimenes konsultācijās, uzņēmējdarbībā, organizāciju psiholoģijā.
2.daļa
Andrejs Kozlovs
Ieguvis augstāko akadēmisko grādu biheiviorismā (Vīnes universitāte). Vadītāja un sabiedrisko attiecību speciālista pieredze – vairāk kā 13 gadi. Kopš 2005.gada vada seminārus un treniņus visdažādākajām auditorijām gan Latvijā, gan citur pasaulē.
