Lietišķu vēstuļu rakstīšana
Nogurdina ikdienā rakstītās vēstules? Gribat izvairīties no neprecīzas izteiksmes, citvalodu konstrukcijām, liekvārdības? Kā pateikt sarežģīto vienkārši, nepatīkamo – saudzējoši; patīkamo – tieši un precīzi? Kā pārliecināties, vai kolēģa aizrādījums par neiederīgu vai stilistiski neveiklu stilu, nevietā liktu punktu vai komatu ir bijis pamatots?
Ja vēlaties saņemt atbildes uz šiem jautājumiem, kurss “Lietišķu vēstuļu rakstīšana” ir paredzēts tieši Jums. Aicinām uz īsu un praktisku kursu, kurā secīgā un loģiskā izklāstā, viegli un atraktīvi pieredzējušas pasniedzējas vadībā Jūs apgūsiet konkrētus padomus vēstuļu rakstīšanā.
KURSA TEMATI
Vēstules – lietišķo rakstu stila sastāvdaļa:
- profesionālajā saziņā lietojamie vārdi un frāzes, standartizēta un lietišķa izteiksme, svešvārdu lietojums un pareizrakstība, termini;
- lietišķo rakstu noformēšanas prasības (datums un laiks, rekvizīti, uzskaitījuma pieraksts, nosaukumu un normatīvo aktu pieraksts, īpašvārdu pieraksts (personvārdu atveide un locīšana, t.sk. īpašvārdu atveide atbilstoši MK noteikumiem Nr. 114), lielo sākumburtu lietojums);
- vēstuļu veidi (iniciatīvas, atbildes, informācijas pieprasījuma, informatīvās, paziņojuma, pavadvēstules, pateicības vēstules).
2. Vēstules teksts:
- vēstules teksta plānošana (mērķis un adresāta specifika);
- domai pakārtota vēstules uzbūve (ievads, izklāsta daļa, nobeigums), domu izkārtojums rindkopās;
- izklāsta daļas veidošana: tieša un netieša galvenās informācijas pasniegšana;
- teikuma izveide: būtiskākās kļūdas un neprecizitātes satura izklāstā, vārdu saistīšanas noteikumi;
- teikuma skaidrība: saikļu precīzs izmantojums (un, vai, jeb; kā un nekā; ja – tad, kamēr – tikmēr; pāra saikļu lietojums), neatbilstošs nelokāmo divdabju lietojums teikuma konstrukcijās;
- izteiksme ar noliegumu, laika jēdziena izteikšana (ar, no – līdz, kopš, piemēru minēšana un uzskaitījums);
- teikumu savstarpējais saistījums, rindkopas.
3. Vēstules stils:
- pozitīva lietišķa saskarsme (ziņojuma saturs un tajā paustā attieksme) un loģiski strukturēta doma;
- situācijas neitralizēšanas paņēmieni: svešvārdi, eifēmismi, vietniekvārdu lietojums, atbilstošas darbības vārdu izteiksmes izvēle;
- emocionāli neitrālu izteiksmes līdzekļu lietojums (atteikšanās no emocionālas ekspresivitātes un pārspīlētas pieklājības);
- ciešamā un darāmā kārta;
- dinamiska teksta veidošana, izvairīšanās no stilistiski neveiklām, liekvārdīgām un no citām valodām aizgūtām konstrukcijām.
4. Pieturzīmju veidi un to lietojums vēstulēs (īstās pieturzīmes: punkts, komats, semikols, kols, domuzīme, iekavas, izsaukuma zīme, jautājuma zīme un daudzpunkte; papildu pieturzīmes: pēdiņas, vienpēdiņas, divpunkte, apostrofs un defise)
5. Elektroniskas vēstules (tīkla etiķete)
6. Praktiska vingrināšanās (iepriekš iesūtītu vai pasniedzēja sagatavotu piemēru analīze):
- teksta konkrētības un pareizrakstības pārbaude;
- veiksmīgāka stila ieteikumi.
Papildus semināra plānam aicinām dalībniekus pirms nodarbības iesūtīt konkrētus jautājumus, kas radušies profesionālajā saziņā! Uz jautājumiem atbildes varēsiet saņemt nodarbības laikā vai individuāli pēc tās
SEMINĀRU VADA
Dite Liepa
Dr. philol., monogrāfijas “Latvijas preses valoda” (2012) autore, sociolingviste un lektore ar 20 gadu darba stāžu dažādās Latvijas augstskolās. Vairāku desmitu publikāciju autore par valodas prakses un sociolingvistikas jautājumiem.