Krīzes un rīcība krīzes situācijās (Civilā aizsardzība)
MĀCĪBU MĒRĶIS UN UZDEVUMS
- apgūt civilās aizsardzības sistēmas uzbūvi, lai izprastu iesaistīto juridisko un fizisko personu tiesības un pienākumus, savstarpējo mijiedarbību katastrofas riska mazināšanā un rīcību katastrofas gadījumā un katastrofu seku likvidēšanā;
- sniegt zināšanas par valstī iespējamajiem apdraudējuma veidiem un civilās aizsardzības plānošanu un sistēmas darbību iespējamo katastrofu gadījumos. Nepieciešamo resursu un komunikācijas nodrošināšana katastrofu gadījumos;
- dot iespējas apgūt zināšanas un sagatavot rīcībai un uzvedībai iespējamās ārkārtējās situācijās un izņēmuma gadījumā. Radīt izpratni par katra indivīda informētības nozīmi pirms katastrofas un tās laikā, zināšanām, kā pasargāt sevi un citus nelaimes gadījumos.
MĀCĪBU KURSĀ IZSKATĀMĀS TĒMAS
1. Izpratne par Civilās aizsardzības sistēmu:
- Civilās aizsardzības sistēma Latvijā;
- Iespējamo risku izvērtēšanas sistēma;
- Valsts, pašvaldību, iestāžu, civiliedzīvotāju tiesības un pienākumi;
- Kas ir ārkārtējā situācija;
- Izņēmuma stāvoklis (kara draudi);
- u.c.
2. Valstī iespējamo apdraudējumu veidi, prevencija, rīcība katastrofas gadījumā un katastrofas seku likvidēšana:
- Valsts civilās aizsardzības plānā izskatītie apdraudējumi (35 apdraudējumi).
Izskatīt prevencijas pasākumus un rīcību biežāk iespējamo katastrofu gadījumos, kas var izraisīt apdraudējumu iestādēm:
- Lietusgāzes, ilgstošas lietavas, pērkona negaiss un krusa, sniegs un putenis, apledojums un slapja sniega nogulums, stiprs sals, karstums, sausums;
- Vētras (vēja brāzmas), viesuļi, krasas vēja brāzma;
- Meža un kūdras purvu ugunsgrēki (gaisa kvalitāte);
- Radiācijas avārijas;
- Pārvades un sadales elektrotīklu bojājumi;
- Ugunsgrēki.
3. Kā sagatavoties krīzes situācijām:
- Apziņošana; krīzes soma, evakuācija.
MĀCĪBU NORISE
mācību laikā plānoti praktiski uzdevumi, kuru laikā klausītāji teorētiski centīsies atrast risinājumus konkrētā katastrofas gadījumā (piem., vētras laikā iestādei ir elektroenerģijas padeves traucējumi, koks uzgāzies uz ēkas jumta un nepieciešama evakuācija u.c.).
Mācību teorētiskā daļa tiks balstīta uz konkrētiem piemēriem no iepriekšējās darba pieredzes Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (piemēram, ugunsgrēks Reģu pansionātā, nogruvums veikalā Maxima u.c.), kā arī mācību procesā tiks ņemtas vērā tā brīža aktualitātes.
MĀCĪBAS VADA
Inga Vetere
Bijusī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece (līdz 2014.gadam). Šobrīd Rīgas Stradiņa universitātes Tiesību zinātņu fakultātē Civilās aizsardzības kursā vada lekcijas “Krīzes komunikācija” un Kultūras akadēmijā lekcijas “Civilā aizsardzība”.
Studējusi Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļā un Maskavas Valsts universitātes Žurnālistikas fakultātē, iegūstot maģistra grādu. Ilgstoša pieredze strādājot, gan par žurnālistu, gan sabiedrisko attiecību speciālistu Iekšlietu ministrijā, Valsts policijā un desmit gadus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Tādēļ pieredze un savs skatījums uz ugunsdrošības un drošību veidojies gadu gaitā, analizējot konkrētus gadījumus un uz lielākajiem ugunsgrēkiem un glābšanas darbiem arī izbraucot uz notikuma vietu, piemēram, vilciena avārija 2004.gadā, ugunsgrēks Reģu pansionātā, Zolitūdes traģēdijā.
